Par baznīcu

Palsmanes (arī Paslmanis, Palcmāre; vācu val.: Palzmar) evaņģēliski luteriskā baznīca sākotnēji bija būvēta no koka. Zemnieki ar pašu spēkiem un saziedotiem līdzekļiem uzcēla pēc 1655. gada.

1680. gada Palsmanes draudzes vizitācijas protokolā minēts, ka baznīca bijusi bez torņa, altāra, kanceles un soliem. Tajā nebija sudraba biķeri, altāra audumu, zvana un baptistērija. Baznīca bija Smiltenes baznīcas filiāle.

1688. gada vizitācijas protokolā minēts, ka baznīcas grīda bija klāta ar plēstiem dēļiem un jumts segts ar skaidu klāju. Baznīcas baļķu kaķētās sienas stūros bijušas ar pakšu saduru. Žogs ap baznīcas teritoriju bija darināts no gulošiem, vertikālos stabos ielaistiem baļķiem. Baznīca pieminēta kā Smiltenes baznīcas filiāle, bet jau no 1697. gada tai pašai bija savs mācītājs. Vēlāk Palsmanes draudzi apvienoja ar Aumeisteru draudzi.

1704. gadā Aumeisteru baznīca nodega, bet 1728. gadā tā izveidoja patstāvīgu draudzi.
Starp 1735. un 1740. gadu baznīcā uzstādīts zvans.
1766. gada 15. februāra Palsmanes draudzes vizitācijas protokolā minēts, ka 1752. gadā celta jauna baznīcas ēka bez sakristejas (baznīca iesvētīta 1752. gada 6. decembrī).
Kancele bija izveidota no jauna, altāris un krucifikss saglabāti. Baznīcai bija ierīkots kaulu kambaris. Ēka bija labā stāvoklī.

1774. gada 21. oktobra Palsmanes draudzes vizitācijas protokolā par baznīcas patron nosaukts H. fon Albedils. Baroni fon Albedili (vācu val.: von Albedyll, krievu val.: Альбедиль) – itāļu izcelsmes muižnieku dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās, kuri ienākuši Livonijā 14. gadsimtā.
1774. gada vizitācijā konstatēts, ka baznīcas stāvoklis bija labs. Baznīcas pamatiem un jumtam bija nepieciešams remonts. Baznīcai uzstādīts jauns zvans.

1783. gadā komitejā sāka vākt līdzekļus jaunas baznīcas būvei.Jaunās baznīcas būvniecības darbi norisinājušies mācītāja Frīdriha Daniela Vāra (vācu val.: Friedrich Daniel Wahr) laikā (dzimis 1749. gada 23. maijā, miris 1827. gada 25. oktobrī). Palsmanes draudzē mācītājs Vārs darbojies no 1771. gada līdz 1827.
1874. gadā baznīca saņēma jaunu altāri un kanceli.

1877. gadā ap baznīcu ierīkoja metāla žogu. Par žoga ierīkošanu kopā tērēti 3000 rubļu.
1878. gadā uzstādītas ērģeļmeistara Gvido Knaufa (vācu val.: Guido Knauf) Gotā, Vācijā būvētas ērģeles ar 14 reģistriem, kas pirktas par 1225 dālderiem.
1891. gadā J. K. Švenna lietuvē tika izliets jauns baznīcas zvans. 1892. gada 17. maijā tas iesvētīts. Jauno zvanu draudzei dāvinājis baznīcas priekšnieks, Palsmanes muižas īpašnieks fon Bērs.

Palsmanes baznīca
Palsmanes baznīca iemūžināta litogrāfijā, kas iespiesta F. Kajandera spiestuvē, litogrāfijas darbnīcā un fotoateljē Valkā, Maskavas ielā 12, aptuveni 19. gs. beigās.

Palsmanes baznīca atrodas Palsmanes centrā. Baznīca attiecībā pret debespusēm ir novietota austrumu-rietumu virzienā, atbilstoši kristietībā pieņemtām dievnamu būvniecības tradīcijām, kas nosaka, ka altārim jābūt novietotam austrumu virzienā.

Baznīcai piegulošo teritoriju iežogo kalts metāla žogs.Kaltie metāla žogu posmi un vārti ir oriģināli un redzami arī vissenākajā pieejamajā Palsmanes baznīcas litogrāfijā. Baznīcas būvapjoma forma, materiālu izvēle un arhitektoniskās detaļas ir risinātas klasicisma arhitektūrā. Baznīcas draudzes telpa ir klasicismam raksturīga simetriska astoņstūru centrālbūve.

Baznīcas draudzes telpas būvapjoms nav būtiski mainīts no tā būvniecības pirmsākumiem līdz mūsdienām, bet tornis ir pārbūvēts. Lielākās pārbūves dievnamā notika 1928. gadā, kad tika pārbūvēta baznīcas torņa smaile un zvana iekares konstrukcija ar zvanu pacelta par vienu stāvu augstāk. Līdz 1928. gadam baznīcas astoņu stūru četru līmeņu torni vainagoja astoņu stūru kupols, bet pēc torņa pārbūves baznīca ieguva smailu torni.